Japānā ir viszemākā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Lietuvai vai Latvijai par piemēru varētu būt Japāna, kas pēc vidējā dzīves ilguma ieņem pirmo vietu pasaulē, bet Lietuva vai Latvija– 89. vietu.
Statistika liecina, ka japānietes dzīvo visilgāk pasaulē (saskaņā ar 2015. g. datiem, vidējais dzīves ilgums – 86,8 gadi), savukārt japāņu vīrieši ieņem sesto vietu (80,5 gadi).
Nav šaubu, ka japāņu rezistence pret sirds un asinsvadu slimībām ir saistīta ar veselīgu dzīvesveidu un ēšanas paradumiem.
2011. gadā tika publicēts 15 pētījumu pārskats, kas analizēja japāņu ēšanas paradumus (pētījumā piedalījās 621 000 iedzīvotāju).
Ir pierādīts, ka sojas produktu patēriņš sekmē:
- mazāku miokarda infarkta risku
- zemāku mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.
Cits nozīmīgs pētījums ir pierādījis, ka sojas pupu cienītajiem retāk draud arī insults. Pētījumā, kas ilga desmit gadus, piedalījās 40 462 cilvēki. Pirmajā grupā bija cilvēki, kuri ēda sojas produktus līdz 2 reizēm nedēļā, bet otrajā – kuri ēda vairāk nekā 5 reizes nedēļā.
Tika konstatēts, ka sojas produktu cienītājiem ir mazāka varbūtība piedzīvot infarktu (55%), kā arī mazāks smadzeņu insulta risks (64%).
Tradicionālajā japāņu virtuvē īpaša uzmanība tiek pievērsta:
- augu eļļām,
- rīsiem,
- augļiem un dārzeņiem,
- jūras veltēm, zivju ēdieniem,
- pākšaugiem, it īpaši – sojas pupiņām,
- zaļajai tējai,
- dažādiem fermentētajiem / raudzētajiem ēdieniem.
Japāņi ēd nelielās porcijās, ēdienus gatavo uz tvaikiem, uz grila, maz cep vai vāra. Tas nodrošina lielāku uzturvērtību un mazāku ēdienu kaloriju saturu.
Japāņiem īpaši patīk brokastīs ēst no fermentētās sojas gatavotu ēdienu. Šo ēdienu sauc par natto. Ražojot natto sojas pupiņas izvāra un sajauc ar īpašu raugu un pēc tam fermentē.
Natto ēdienā esošā viela – ferments natokināze – ir īpaši labvēlīga asinsritei. Citu kultūru cilvēkiem natto garša bieži vien ir nepatīkama, tāpēc natokināzi var lietot kapsulu veidā.