PADOMI ASINSRITEI
Asinsrite un trombi
Klientu atsauksmes
Nataspin H
  • Pēteris L.
    ⭐⭐⭐⭐⭐
    To jau sen kardiologs izrakstīja pret trombiem.
  • Marija K.
    ⭐⭐⭐⭐⭐
    Agrāk man vakaros pietūka kājas no stāvoša darba, un, kad sāku lietot NatAspin sarkano iepakojumu, tas nomierinājās.
  • Laura Z.
    ⭐⭐⭐⭐⭐
    Pēc vēnu operācijas ārsts izrakstīja.
NatAspin Control Pro
  • Evita E.
    ⭐⭐⭐⭐⭐
    Es neticēju savām acīm, kad ieraudzīju, ka pēc diviem mēnešiem mans sliktais holesterīna līmenis pazeminājās par vairāk nekā 20%. Tagad viss ir normāli.
  • Renāte B.
    ⭐⭐⭐⭐⭐
    Man ļoti labi darbojās.
  • Nikolajs U.
    ⭐⭐⭐⭐⭐
    Tiešām lieliski kontrolē.
Jūs varat atstāt atsauksmes pa e-pastu info@nataspin.lv
pārnes limfu,
barības vielas
transportē oglekļa dioksīdu no audiem uz plaušām, skābekli – no plaušām uz audiem, hormonus – no dziedzeriem uz citām ķermeņa daļām
iznēsā hormonus no dziedzeriem uz citām ķermeņa daļām
transportē vielmaiņas produktus uz nierēm
uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru
ražo antivielas utt.
Asinsrite
Bez asinsrites sistēmas nekas nespētu apgādāt cilvēka organisma šūnas ar barības vielām, skābekli un izvadīt nevajadzīgos asinsrites produktus. Daudzi dzīvībai svarīgi procesi nevarētu notikt bez asinīm, limfas un audu šķidruma.
Kopējais asinsvadu garums cilvēka ķermenī ir 100 000 kilometru, bet tas ir 2,5 reizes lielāks par Zemes garumu pa ekvatoru, kas ir 40 000 kilometru. Kamēr cilvēks nav saskāries ar asinsrites traucējumu sekām, bieži vien pat nenojauš par to, kādu milzīgo darbu paveic asins, plūstot pa artērijām, vēnām un kapilāriem:
asinsvadu sieniņu bojājumi (infekciozie, traumatiskie, imūnie),
palēninātā asins plūsma,
asins sastāva un īpašību izmaiņas – palielināta asins recēšana vai viskozitāte.
Trombi
Trombu (asins recekļu) veidošanās ir dabiskā ķermeņa reakcija, kas pasargā no noasiņošanas. Bojāta asinsvada gadījumā asins olbaltumvielas fibrīna šķiedras salipina asins šūnas. Šāds veidojums aizsprosto radušos brūcīti un vēlāk tajā vietā izveidojas rēta.

Trombi veidojas arī asinsvadu iekšpusē – vēnās, artērijās, kapilāros, – tur, kur plūst ar skābekli piesātinātās asinis un vēlāk atgriežas sirdī. Šīs izmaiņas sākas nepamanot. Asinsvadu aizsprostojušais trombs var izraisīt skābekļa badu, bet tas draud ar bīstamām komplikācijām (infarktu, insultu, aterosklerozi).
Trombu rašanos visbiežāk izraisa šādi faktori:

Trombu veidošanos veicina:
iedzimtība, piem. vecākiem vai vecvecākiem bija nosliece uz sirds un asinsvadu slimībām;
dzīvesveids: darbs ilgstoši stāvot vai sēžot, liekais svars vai aptaukošanās, smēķēšana, fizisko aktivitāšu trūkums, šķidruma trūkums;
asins rādītāji: paaugstināts holesterīna, cukura līmenis asinīs;
dažādas slimības: COVID-19, cukura diabēts, ateroskleroze, perifēro artēriju vai vēnu slimības, plaušu tromboembolija anamnēzē, pārciests insults, infarkts, vēzis u.c.
zāļu lietošana, piem. kontracepcijas līdzekļi.
Kontrolējiet holesterīna līmeni
HOLESTERĪNS
Holesterīns ir taukaina, vaskam līdzīga viela, ko izmanto kā celtniecības materiālu visām ķermeņa šūnām. Holesterīns tiek izmantots arī hormonu, tauku un D vitamīna ražošanai. Asinsritē holesterīns tiek pārnēsāts, saistoties ar olbaltumvielām. Šādus savienojumus sauc arī par lipoproteīniem:
ZBL
Zema blīvuma lipoproteīns (ZBL) ir “sliktais” holesterīns, kas uzkrājas uz asinsvadu sieniņām, veidojot asinsriti kavējošās aterosklerozes pangas.
ABL
Augsta blīvuma lipoproteīns (ABL) ir “labais” holesterīns, kas savāc lieko holesterīnu un nosūta to uz aknām izvadīšanai.
TG
Triglicerīdi (TG) ir “parastie tauki”, kas arī ietekmē aterosklerozes pangu veidošanos.
Lipidogrammas analīzes laikā tiek noteikts holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs, atspoguļojot sirds un asinsvadu slimību risku. Lipidogrammu parasti veic tukšā dūšā, taču pārtika maz ietekmē holesterīna līmeni.
ZEMA BLĪVUMA LIPOPROTEĪNI (ZBL) IR BŪTISKS RISKA FAKTORS:
jo augstāka ir Jūsu riska grupa, jo lielāks kaitējums Jūsu veselībai un jo zemāks pieļaujamais ZBL līmenis
KLĪNISKOS PĒTĪJUMOS IR PIERĀDĪTS,
ka ZBL rādītāju pazemināšana samazina arī sirds un asinsvadu slimību risku.
> 8 mmol/L
Kopējais holesterīns (TC)
> 4,9 mmol/L
“Sliktais” holesterīns (ZBL)
≥ 180/110 mm Hg. Art.
Asinsspiediens
≥ 20 gadi
Cukura diabēts
Smēķēšana
Sirds un asinsvadu slimību riska novērtējumu būtiski ietekmē vairāki, savā starpā cieši saistīti riska faktori:
SIRDS UN ASINSVADU SLIMĪBU RISKA GRUPAS
Veselības rādītāju analīze ļauj novērtēt, kurai sirds un asinsvadu slimību riska grupai Jūs piederat, un kādi pasākumi ir jāveic, lai saglabātu un uzlabotu savu veselību.
SAS – sirds un asinsvadu slimības
AMI – akūts miokarda infarkts
AKS – akūts koronārais sindroms
PTCA – perkutāna transluminālā koronārā angioplastija
TIL – tranzitora išēmiska lēkme
CD – cukura diabēts
AH – arteriālā hipertensija
NM – nieru mazspēja
ĢH – ģimenes hiperholesterinēmija
KSS – koronārā sirds slimība
AS – arteriālais asinsspiediens
GFĀ – glomerulārās filtrācijas ātrums
Noliedziet mītus
Augsts holesterīna līmenis ir kompleksa problēma, kurai ir nepieciešams kompleksais risinājums. “Sliktais” holesterīns ietekmē ir arī citas asinsrites problēmas – mainās asins sastāvs, palielinās trombu (asins recekļu) veidošanās risks un attīstās iekaisuma procesi asinsvados.
Vai holesterīns ir slikts?
Holesterīns ir vitāli svarīgs celtniecības materiāls, kas iekļūst ķermeņa šūnu struktūrā un saglabā to membrānas stingrību. Bet par “sliktu” holesterīnu nodēvēja tad, kad ārsti asinsvados atklāja mērķi nesasniegušos lipoproteīnus – aterosklerotiskās pangas, pilnas ar holesterīna “nogulsnēm”. Tādējādi holesterīns kļūst “sliktu” tikai tad, kad tā ir pārāk daudz.
Vai tikai trekna pārtika paaugstina holesterīna līmeni?
Interesanti, ka 75% holesterīna organisms ražo pats (galvenokārt aknās un zarnās), un tikai 25% holesterīna nāk no dzīvnieku izcelsmes pārtikas (augos holesterīna nav).
Vai holesterīns ir tikai cilvēkiem ar lieko svaru?
Normāls svars un slaids ķermenis vēl negarantē, ka holesterīna līmenis būs normas robežās. Liekais svars liecina tikai par to, ka cilvēkam ir lielāks risks sastapties ar paaugstinātu holesterīna līmeni.
Vai tā ir gados vecāku cilvēku problēma?
Lai gan lielākā daļa cilvēku ar augstu holesterīna līmeni ir gados vecāki, visā pasaulē ir manāma aptaukošanās “epidēmija” arī bērnu un pusaudžu vidū. Holesterīna līmenis palielinās līdz ar vecumu tādēļ, ka pieaug ar vielmaiņu saistīto slimību skaits. Iedzimta augsta “sliktā” holesterīna līmeņa slimība (dislipidēmija) var skart gan bērnus, gan jauniešus.
asinsspiediens
Pārbaudiet asinsspiedienu
Normāls asinsspiediens nodrošina netraucētu sirds un citu dzīvībai svarīgu orgānu darbību. Taču tas nemitīgi mainās stresa, smēķēšanas, nepareiza uztura, liekā svara, dažādu slimību un citu iemeslu dēļ. Augsts asinsspiediens ar laiku var izraisīt hipertensiju un palielināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Lielākā daļa cilvēku neizjūt hipertensijas simptomus, taču dažiem var būt galvassāpes, elpas trūkums un deguna asiņošana.
< 120
< 80
Optimāls asinsspiediens
Ir ieteicams veselīgs dzīvesveids un ārsta pārbaudes ik pēc 5 gadiem.
120-129
80-84
Normāls asinsspiediens
Ir ieteicams veselīgs dzīvesveids un ārsta pārbaudes ik pēc 3 gadiem.
140-159
90-99
Pirmā līmeņa arteriālā hipertensija
Augsts sirds un asinsvadu slimību risks. Ir ieteicamas veselīga dzīvesveida izmaiņas un ārsta nozīmēta ārstēšana.
160-179
100-109
Otrā līmeņa hipertensija
Ļoti augsts sirds un asinsvadu slimību risks. Ir ieteicamas veselīga dzīvesveida izmaiņas un ārsta nozīmēta ārstēšana.
≥ 180
≥ 110
Trešā līmeņa hipertensija
Ļoti augsts sirds un asinsvadu slimību risks. Ir ieteicamas veselīga dzīvesveida izmaiņas un ārsta nozīmēta ārstēšana.
≥ 140
< 90
Izolēta sistoliska hipertensija
Ir ieteicamas veselīga dzīvesveida izmaiņas un ārsta nozīmēta ārstēšana.
KĀ MĒRĪT ASINSSPIEDIENU
Nesakrustojiet kājas, pēdas pilnībā nolieciet uz grīdas
Roku, uz kuras tiek veikts mērījums, nolieciet atslābināti uz galda sirds augstumā.
Apsēdieties ērti, ar atbalstu mugurai
Nerunājiet pirms mērījuma, mērījuma laikā vai starp tiem
5 minūtes pirms mērīšanas pasēdiet mierīgi, atslābinieties;
30 minūtes pirms mērīšanas nesmēķējiet, nelietojiet kofeīnu un nesportojiet;
Klusā telpā ar komfortablu temperatūru;
Mēriet asinsspiedienu šādi:
KĀDS IR JŪSU ASINSSPIEDIENS?
Veiciet trīs asinsspiediena mērījumus ar 1–2 minūšu pārtraukumu;

Pierakstiet pēdējo divu mērījumu vidējās vērtības.
Pārbaudiet glikozes līmeni
GLIKOZES KONCENTRĀCIJA ASINĪS
GLIKOZE IR GALVENAIS ORGANISMA ENERĢIJAS AVOTS.
Glikozes disbalansa gadījumā, piemēram, kad ir traucēta glikēmija tukšā dūšā vai traucēta glikozes panesamība, augsts glikozes līmenis asinīs (hiperglikēmija) ar laiku var izraisīt mikrovaskulārus bojājumus, palielināt cukura diabēta un tā komplikāciju attīstības risku.

Cukura diabēts ir vielmaiņas traucējums, ko izraisa dažādas iedzimtas slimības un iegūti cēloņi. Tā ir hroniska slimība, kurā tiek traucēta visa vielmaiņa (ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku) insulīna ražošanas un/vai audu insulīna rezistences dēļ, rodas hroniska hiperglikēmija un ilgstoši vairāku orgānu (jo īpaši acu, nieru, nervu, sirds un asinsvadu) bojājumi vai disfunkcija. Cukura diabēts būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un ilgumu.
  • ≥ 7 mmol/L

    Diabēts
  • ≥ 11 mmol/L

    Diabēts
  • < 7 mmol/L

    Glikēmijas traucējumi tukšā dūšā
    ≥ 5,6 mmol/l
  • < 11 mmol/L

    Glikozes panesamības traucējumi
    ≥ 7,8 mmol/l
  • < 5,6 mmol/L

    Vesels
  • <7,8 mmol/L

    Vesels
  • Glu

    Glikozes līmeņa analīze plazmā
    (GLU) veic pēc 10–12 stundu badošanās.
  • GTT

    Glikozes tolerances tests (GTT) – glikozes līmeņa analīzi asins plazmā veic divas reizes – pēc 12 stundu badošanās un 2 stundas pēc glikozes devas (75 g) saņemšanas.
Mainiet dzīvesveidu
Veselīgs dzīvesveids palīdz ne tikai pārvaldīt sirds un asinsvadu slimību riskus, atvieglo to gaitu, bet arī mazina nepatīkamos simptomus.
Faktori, kas ietekmē augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un paaugstinātu glikozes līmeni asinīs
Augsts asinsspiediens
Augsts holesterīna līmenis
Glikozes vielmaiņas traucējumi
Smēķēšana
Alkohols
Sāls lietošana lielā daudzumā (> 5 g dienā)
Pārtika un dzērieni ar augstu cukura saturu
Trekna pārtika ar augstu transtaukskābju saturu
Liekais svars
Zems fiziskās aktivitātes līmenis
Stress
MAINĪT IERADUMUS IR TĀ VĒRTS
ATMETIET SMĒĶĒŠANU
Smēķēšana ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību, plaušu slimību un vēža cēloņiem.
IEROBEŽOJIET ALKOHOLA DAUDZUMU
Alkohols izraisa augstu asinsspiedienu, glikozes un holesterīna vielmaiņas traucējumus, kā arī paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Ir ieteicams pilnībā atteikties no alkohola vai vismaz samazināt tā lietošanu.
MAZĀK SĀLS
Ir pierādīts, ka augsts sāls saturs pārtikā izraisa paaugstinātu asinsspiedienu. Dienā ir ieteicams patērēt ne vairāk kā 5 g sāls. Gatavojot ēdienu, samaziniet sāls daudzumu un izvairieties no sieriem un pārstrādātiem pārtikas produktiem
ĒDIET VESELĪGU PĀRTIKU
Bagātiniet savu uzturu ar pilngraudu miltu produktiem, augļiem un dārzeņiem, nepiesātinātajiem taukiem un vājpiena produktiem. Ierobežojiet sarkanās gaļas daudzumu uzturā. Atsakieties no pārtikas produktiem un dzērieniem ar augstu cukura līmeni. Lapu dārzeņi un bietes pazemina asinsspiedienu. Sirds un asinsvadu darbībai noderīgi ir arī ar magniju, kalciju un kāliju bagātie avokado, rieksti un sēklas.
Papildiniet savu uzturu ar funkcionālu augu pārtiku:
  • ardžunas, lauru, olīvu, džimnemas (Gymnema sylvestre), tragantzirņu, kanēļa ekstraktiem,
  • natokināzi no īpaši fermentētām sojas pupiņām utt.
SEKOJIET SAVA ĶERMEŅA SVARAM
Liekais svars un aptaukošanās ar ķermeņa masas indeksu > 25 ir saistīti ar augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un samazinātu insulīna rezistenci. Tas palielina sirds un asinsvadu slimību un diabēta risku. Klīniskie pētījumi liecina, ka pazaudējot 5 kg svara, sistoliskais asinsspiediens var pazemināties par 4–5 mmHg, bet diastoliskais – par 3–4 mmHg.
REGULĀRI VINGROJIET
Pētījumi liecina, ka regulāras fiziskās aktivitātes ir labvēlīgas hipertensijas, hiperglikēmijas un augsta holesterīna līmeņa profilaksei un ārstēšanai. Ir ieteicamas mērenas intensitātes fiziskas nodarbības (pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, joga vai peldēšana) 30 minūtes 5–7 dienas nedēļā vai augstas intensitātes, enerģiski vingrinājumi 2–3 dienas nedēļā.
SAMAZINIET STRESA LĪMENI
Pastāvīgs stress ir izplatīts paaugstināta asinsspiediena cēlonis, tas ietekmē arī augstu holesterīna līmeni un glikozes vielmaiņas traucējumus. Klīniskie pētījumi liecina, ka meditācija un uzmanības kontrole var palīdzēt samazināt augstu asinsspiedienu un ar to saistīto sirds un asinsvadu slimību risku.
Iegūstiet pieredzi no japāņiem
Vai esat kādreiz aizdomājušies, ka pat 80 procentus veselības nosaka dzīvesveids, uztura īpatnības un tikai 20 procentus – gēni, ko mēs atnesam sev līdzi pasaulē dzimšanas brīdī?
Japānā ir viszemākā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Lietuvai vai Latvijai par piemēru varētu būt Japāna, kas pēc vidējā dzīves ilguma ieņem pirmo vietu pasaulē, bet Lietuva vai Latvija– 89. vietu.

Statistika liecina, ka japānietes dzīvo visilgāk pasaulē (saskaņā ar 2015. g. datiem, vidējais dzīves ilgums – 86,8 gadi), savukārt japāņu vīrieši ieņem sesto vietu (80,5 gadi).

Nav šaubu, ka japāņu rezistence pret sirds un asinsvadu slimībām ir saistīta ar veselīgu dzīvesveidu un ēšanas paradumiem.

2011. gadā tika publicēts 15 pētījumu pārskats, kas analizēja japāņu ēšanas paradumus (pētījumā piedalījās 621 000 iedzīvotāju).

Ir pierādīts, ka sojas produktu patēriņš sekmē:
  • mazāku miokarda infarkta risku
  • zemāku mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.
Cits nozīmīgs pētījums ir pierādījis, ka sojas pupu cienītajiem retāk draud arī insults. Pētījumā, kas ilga desmit gadus, piedalījās 40 462 cilvēki. Pirmajā grupā bija cilvēki, kuri ēda sojas produktus līdz 2 reizēm nedēļā, bet otrajā – kuri ēda vairāk nekā 5 reizes nedēļā.

Tika konstatēts, ka sojas produktu cienītājiem ir mazāka varbūtība piedzīvot infarktu (55%), kā arī mazāks smadzeņu insulta risks (64%).

Tradicionālajā japāņu virtuvē īpaša uzmanība tiek pievērsta:
  • augu eļļām,
  • rīsiem,
  • augļiem un dārzeņiem,
  • jūras veltēm, zivju ēdieniem,
  • pākšaugiem, it īpaši – sojas pupiņām,
  • zaļajai tējai,
  • dažādiem fermentētajiem / raudzētajiem ēdieniem.
Japāņi ēd nelielās porcijās, ēdienus gatavo uz tvaikiem, uz grila, maz cep vai vāra. Tas nodrošina lielāku uzturvērtību un mazāku ēdienu kaloriju saturu.

Japāņiem īpaši patīk brokastīs ēst no fermentētās sojas gatavotu ēdienu. Šo ēdienu sauc par natto. Ražojot natto sojas pupiņas izvāra un sajauc ar īpašu raugu un pēc tam fermentē.

Natto ēdienā esošā viela – ferments natokināze – ir īpaši labvēlīga asinsritei. Citu kultūru cilvēkiem natto garša bieži vien ir nepatīkama, tāpēc natokināzi var lietot kapsulu veidā.
NATOKINĀZE
Medicīnas sabiedrībai jau sen ir zināms fakts, ka sirds un asinsvadu slimību statistikas ziņā Japāna ieņem gandrīz pēdējo vietu pasaulē. Viens no šīs parādības priekšnoteikumiem – uztura īpatnības, kas daļēji nosaka patērētās pārtikas profilaktisko vērtību.

1980. g. zinātņu doktors Hiroyuki Sumi, Čikāgas Universitātē izpētījis vairāk nekā 170 japāņiem raksturīgo pārtikas produktu, konstatēja, ka natto sieram (tradicionālais japāņu brokastu ēdiens, kas gatavots no fermentētās sojas pupiņām), no kura viņš pirmais ieguva natokināzi, piemīt diezgan spēcīga trombu noārdošā iedarbība.

Turpmākie pētījumi ASV, Eiropā un Austrumāzijā ir apstiprinājuši, ka natokināze ir īpaši vērtīgs ferments, ko izmanto kā pārtikas produktu īpašajiem medicīniskajiem nolūkiem asinsrites traucējumu un trombu izveidošanās risku gadījumos:
  • novērš trombu veidošanos visā asinsritē (gan artērijās, gan vēnās)
  • noārda jau izveidojušos trombus,
  • uzlabo asinsriti,
  • samazina asins viskozitāti,
  • nedaudz pazemina asinsspiedienu.
Izvēloties produktus, kas satur natokināzi, ir svarīgi pievērst uzmanību natokināzes standartizācijai ar precīzu noteiktu natokināzes stiprumu (fibrīna vienību skaitu), kas nodrošina aktīvās vielas kvalitāti.

Atkarībā no paredzētā produkta pielietojuma, natokināzi var kombinēt ar olīvu ekstraktiem, monakolīnu K, polikosanolu, polifenoliem u.c.
Produkti
Kur nopirkt?
UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU